Tūrisma aģentūra CIAO Travel - ceļojumi ar lidmašīnu - Grieķija

Krēta:
lidojums no Rīgas, no maija līdz oktobrim 2010, Tez Tour - cena no 242 Ls

Fly&Drive, lidojums no Rīgas, no maija līdz oktobrim 2010, Novatours - cena no 489 Ls

Austrumu Krēta, lidojums no Rīgas, no maija līdz oktobrim 2010, Alida Tours - cena no 284 Ls

Rietumu Krēta, lidojums no Rīgas, no maija līdz oktobrim 2010, Alida Tours - cena no 379 Ls

:: grieķija

Grieķija jau daudzus gadus ir atpūtas un tūrisma valsts. Tā ir viena no senākajām valstīm uz zemes, antīkās civilizācijas šūpulis. Grieķijā harmoniski savijas Austrumu un Rietumu kultūras. Šeit meklējami mākslas pirmssākumi, šeit radušās Olimpiskās spēles. Mūsdienu Grieķija rūpīgi glabā iepriekšējo paaudžu kultūru un tradīcijas, un ļauj ikvienam ielūkoties savā vēsturē. Visas pasaules ceļotāji brauc uz Grieķiju ne tikai pieskarties vēstures liecībām, bet arī baudīt lielisko dabu un tīro jūru ar bezgalīgajām pludmalēm. Grieķijas ainavā mijas klinšaini kalni bez mežiem, blīvi apdzīvotas ielejas, neskaitāmas salas, jūras šaurumi un līči. Gleznainās klintis, pludmales un eksotiskās grotas paver milzīgas atpūtas iespējas kalnu tūrisma un ūdens atpūtas cienītājiem.

halkidiki – saulē un "zilo karogu" ēnā

Grieķija, senā Hellāda... šie vārdi zināmi visā pasaulē. Tas ir kā civilizācijas, demokrātijas, kultūras, mākslas un filozofijas simbols. Homēra eposi, Eshila, Sofokla un Eiripīda traģēdijas, komēdijas un drāmas, vēsturnieka Hērodota darbi, Dēmokrita, Platona un Aristoteļa darbi kļuva par jaunās Rietumeiropas kultūras pamatakmeņiem, nepazūdot laiku un vēstures virpuļos, nezaudējot savu vērtību – un tā Senā Grieķija rokrokā ar mūsdienu valsti ir ienākusi XXI gadsimta Eiropā.

Halkidiki – tas skan tik noslēpumaini un vilinoši kā tālu, nepazīstamu zemju kārdinošs aicinājums... Un nudien, tur ir brīnišķīgi jauki, turklāt tas izrādās mums vistuvākais allaž valdzinošās Vidusjūras kūrorts!

Ar ko tad šis Grieķijas ziemeļu novads izpelnījies tik īpašu slavu? Protams, ar šejienes lieliskajām smilšu pludmalēm, par kuru apskaužamo kvalitāti skaidrāk par skaidru liecina skaitļi: Eiropas Padomes statistika rāda, ka tieši Halkidiki piekrastes pludmalēm visā Eiropā ir piešķirts visvairāk "Zilo karogu", kas oficiāli apliecina ar to apbalvotā liedaga ideālo piemērotību ūdens un saules peldēm, tā tīrību un drošību.

Taču arī tiem, kas vēlas ko vairāk par tirkīzzilās Egejas jūras sniegtajam baudām, te būs gana ko apskatīt: neba velti antīkās Olintosas pilsētas drupas nodēvētas par grieķu Pompejām, bet uz svēto Atosa kalnu un tā klosteri plūst pareizticīgo dievlūdzēju straumes no visas pasaules. Tiesa gan, tikai vīrieši, jo daiļā dzimuma pārstāvēm tur reliģiski tikumisku apsvērumu dēļ ieeja liegta. Toties izbraucienā ar kuģīti pa gabalu apbrīnot šīs vietas maģisko skaistumu var ikkatrs. Bet, ja esat gatavi arī tālākam Grieķijas Maķedonijas provinces apceļojumam, noteikti dodieties uz brīnišķīgo Meteoru, kur jūs savaldzinās nepieejamās klintīs sabūvētie vientuļnieku klosteri.

Halkidiki pussala atrodas Maķedonijā, pašā lielākajā Grieķijas provincē. Tā ir viena no gleznainākajām un ekoloģiski tīrākajām vietām Grieķijā. VIII gs. p.m.ē. no Evbejas Grieķijā ienākušie etruski nosauca šo pussalu savas salas galvaspilsētas Halkidiki vārdā, un senās Grieķijas vēstures arēnā parādījās Halkidiki valsts.

348. gadā p.m.ē. Maķedonijas valdnieks Filips II, Maķedonijas Aleksandra tēvs, iekaroja Halkidiki un pievienoja pussalu plaukstošajai Maķedonijas valstij. Halkidiki dēvē arī par Poseidona trijzari. Leģenda vēsta, ka mītiskie milži Sitons un Afons nevarēja vienoties, kurš no viņiem iegūs brīnumdaiļo nāru, un ar savu ķildu saniknoja jūras valdnieku Poseidonu, kas dusmās meta milžiem ar savu trijžuburi, sadalot Halkidiki pussalu trijos "zaros" – zemesragos, kurus pēc tam nosauca par Afona, Sitonja un Kasandras pussalām. Starp šiem zemesragiem caurspīdīgi smaragdzaļos viļņus veļ siltā un maigā Egejas jūra. Mazas, mājīgas kūrortpilsētiņas izvietojušās līcīšu krastos un aicinoši vērušas bāru un krodziņu durvis, gaida tūristus un vietējos. Smaržīgs priežu mežu gaiss, vīnogulāji, pistāciju un citrusu birzis vedina atpūsties, nedomājot par ikdienu – un Halkidiki pussalā tas izdodas visiem atpūtniekiem – gan skaļu izpriecu cienītājiem, gan klusumu mīlošajiem.

krēta – pludmales, kur peldējās dievi

Kad visvarenais Zevs, visu dievu augstākais pavēlnieks, pirmoreiz ieraudzīja brīnumdaiļo feniķiešu princesi Eiropu, viņa sirds iedegās nevaldāmā kaislē un viņš nolēma skaistuli nolaupīt ar viltu. Tāpēc Zevs pārvērtās par skaistu baltu vērsi un nevainīgi piezagās princesei krāšņi ziedošā pļavā, jūras krastā Feniķijā, Āzijā, tolaik vienīgajā civilizētajā pasaules daļā. Tiklīdz Eiropa, neko nenojauzdama, apsēdās uz neparastā vērša, lai apbrīnotu tā krāšņās krēpes, Zevs metās Vidusjūrā un peldēja, līdz ieraudzīja paradīzei līdzīgas, neaprakstāmi skaistas salas krastu. Liedagā, kurā Zevs izkāpa ar Eiropu, viņš pārvērtās par izskatīgu jaunekli un ieguva apburošo princesi par sievu, bet līdz tam mežonīgo pasaules malu nosauca tās pirmās valdnieces vārdā.

Tagad gleznaino Krētu, jauko Matalu un citas vilinošās pludmales var apmeklēt ikviens, turklāt šajā lielajā salā sev tīkamas izpriecas atrod gan Grieķijas bagātās vēstures cienītāji, gan peldēšanās un citu aktīvo izpriecu mīļotāji. Pirmie aizrautīgi aplūko teiksmaino Mīnoja pili, Hanju un Retimnu, bet otrie vizinās ar džipiem kalnos vai lidinās ar paraplānu.

Turklāt lieliskā tūrisma infrastruktūra necik nav nomākusi īsto grieķiskumu, kas joprojām baudāms gleznainajā Lasiti un citos kalnu ciematiņos, kur rītos smaržo pēc tikko sieta aitu siera un gardas grieķu kafijas.

Krēta... Dievu un cilvēku sala. Klinšainie kalni mijas ar zaļām ielejām, sāļā jūras vēja smaržu nomaina ziedu un zāles aromāts. Ainavas košās krāsu spēles nekad neapnīk. Šī Vidusjūras sala vienmēr ir pievilkusi ļaudis ar savu neaprakstāmo burvību. Tieši Krētā uzplauka pirmā Eiropas civilizācija. Pagātne te atdzimst arheoloģiskajos izrakumos, muzeju ekspozīcijās un mākslas darbos.

Pagājušajā gadsimtā salu apmeklēja arheologi, pētnieki un zinātnieki, mūsdienās to dara tūristi no visas pasaules. Viņi ceļo pa salu kājām, ar velosipēdiem vai automobiļos. Lielākā Grieķijas sala piedāvā tik daudz izklaides un izpētes iespējas, ka vienā apmeklējuma reizē pat nav iespējams aplūkot visu.

Leģenda vēsta, ka Lasiti plakankalnē dzimis Zevs, Krona un Rejas varenais dēls, sengrieķu panteona galvenais dievs.

Majestātiskie kalnu masīvi, olīvu birzis, Knosas pils un muzeju bagātības, klosteri un baznīcas... – tas viss ir jāredz, bet īpašu auru salai piešķir mazie senlaicīgie ciematiņi un to iedzīvotāji, kuru ugunīgais temperaments valdzina ziemeļnieku dvēseles.

Krēta ir Austrumu un Rietumu, Eiropas un Āfrikas krustceles. Bezgalīgo smilšaino Krētas piekrasti apskalo Vidusjūras dzidrie ūdeņi. Krēta attīstījusies, mijiedarbojoties dažādām civilizācijām un kultūrām, lielu lomu salas dzīvē vienmēr spēlējuši citi, ne vienmēr draudzīgi spēki no kaimiņu zemēm. Kopš 1913. gada Krēta iekļauta Grieķijas sastāvā.

vulkāniskais brīnums – santorini

Santorīni sala (Tira) ir unikāla, gandrīz vai maģiska vieta ar elpu aizraujošām ainavām un vulkānu līča centrā. Agrāk salai bija apaļa forma, taču pēc vulkāna izvirduma 1450. g. p.m.ē. visas salas centrālā daļa nogrima. Šis izvirdums bija tik spēcīgs, ka pilnībā iznīcināja Mīnoja laika apmetnes un kļuva par iemeslu Mīnoja civilizācijas bojāejai.

Pašreiz salai ir pusmēness forma. Tās ielokā esošo līci sauc par kalderu, un tas ir viens no lielākajiem tāda veida līčiem uz Zemes – (11,2 x 22,4 km). Kalderas stāvās kraujas sasniedz pat 300 m augstumu. Līča centrā atrodas divas salas – Palea Kameni un Nea Kameni, kas ir daļa no joprojām aktīvā vulkāna krātera.

Santorīni platība ir 74 kvadrātkilometri. Līdz Pirejas ostai pie Atēnām ir 127 jūras jūdzes, līdz Krētai – 70. Uz salas ir 13 ciemati, kas celti tradicionālā Santorīni salas stilā, saglabājot gadsimtiem senas tradīcijas.

transports
Ir laba prāmju satiksme ar kontinentu, Krētu un citām tuvākajām salām.

kūrorti
Salā ir divi populāri kūrorti – Kamari un Perisa. Abi ir moderni, un to piedāvātie pakalpojumi apmierinās pat prasīgus ceļotājus.

pludmales
Tās šeit ir īpašas – tik mazā saliņā ir melnu, baltu un sarkanu smilšu pludmales! Savienojumā ar kristāldzidro ūdeni tas ir fantastisks skats. Te var lieliski atpūsties un baudīt jūras skaistumu! Populārākās atpūtas vietas ir Kamari un Perisas pludmales, taču iespējams atpūsties arī vairākās citās.

apskates objekti
Par galveno Santorīni salas lepnumu tiek uzskatītas arheoloģisko izrakumu vietas Akrotiri un senā Tira. Oija un citi ciemati savukārt sniegs lielisku priekšstatu par šejieniešu dzīvi un tradīcijām. Bizantiešu baznīcas, pilsdrupas un muzeji aicināt aicina iepazīt un izzināt senās civilizācijas mantojumu. Turklāt salinieki mūsdienās ir daudz viesmīlīgāki un draudzīgāki nekā senajos laikos, kad svešinieki daudzviet tika uzlūkoti ar neuzticību.

virtuve
Santorīni ir liels skaits restorānu, bāru un mājīgu tavernu. Šeit pieejama ļoti daudzveidīga virtuve, protams, arī grieķu un krētiešu.

izklaide
Tradicionāls izklaides veids Santorīni ir kavēšanās kādā no bāriem ar skatu uz līci, klausoties klasiskās mūzikas skaņās. Tepat ir arī deju klubi, bāri pludmalē, diskotēkas – izklaides iespējas jebkurai gaumei. Visjautrākā nakts dzīve ir Tirā, taču garlaicīgi nebūs arī Kamari vai Perisā. Savukārt Oija ir ideāla vieta, kur pavadīt klusu, romantisku vakaru.

naktsmītnes
Ļoti plaša viesnīcu un apartamentu izvēle jebkurai gaumei un gandrīz vai jebkurā salas vietā. Lielākā daļa viesnīcu ir pavisam nelielas, ar nedaudzām istabām, toties tām ir ļoti viesmīlīgi saimnieki! Visinteresantākās ir tradicionālā stila viesnīciņas – klinšu alās veidotas istabas ar balkoniem un terasēm, no kurienes paveras neaizmirstams skats uz kalderu un vulkānu.

korfu paradīze

Leģendārā, sengrieķu dzejnieku slavētā Korfu sala, Jonijas jūras apskalota atrodas Grieķijas ziemeļrietumos. Skaisto ainavu un pasakainās dabas dēļ to ne velti dēvē par „mazo paradīzi”. Sala slīgst olīvkoku un citrusu dārzu zaļumā, šeit ir kalni un līdzenumi, klinšaini krasti un zelta smilšu pludmales, ūdensputniem pilnas lagūnas, ezeri un gleznainas upes. Robotā krasta līnija slēpj neskaitāmus līčus un grotas, akmeņainas un smilšainas pludmales, ziediem klātas kalnu nogāzes. Jonijas jūras dzirdais smaragdkrāsas ūdens iekrāso salu romantiskā noskaņā un rada neaizmirstamu iespaidu. Šī ir vienīgā vieta Grieķijā, kur aug mazais ķīniešu apelsīns, saukts par kumkuatu, un no kura šeit tiek vārīts garšīgs ievārījums un gatavots liķieris. Noteikti jānogaršo arī vietējie vīni, kas slavēti jau kopš Homēra laikiem un tiek ražoti ierobežotā daudzumā. Šis pārsteidzošais zemeslodes stūrītis vilina ar īpašu, fantastiskas dabas ieskautu atmosfēru, kur blakus sadzīvo kā mierpilna atpūta, tā arī dzīvespriecīga jautrība. Šeit jūs gaida viesmīlība un vietējo iedzīvotāju muzikālais temperaments, tīra jūra, lieliskas pludmales un maigs klimats.

:: vēlos saņemt jaunumus uz e-pastu: noderīga informācija par grieķiju

galvaspilsēta: Atēnas (3 430 000 iedz.)

ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Balkānu pussalas dienvidu daļā un uz daudzām Vidusjūras salām. Dienvidrietumos to apskalo Jonijas jūra, dienvidos Vidusjūra, austrumos Egejas jūra, robežojas ar Albāniju, Bulgāriju, Turciju un Maķedoniju. Lielāko valsts daļu aizņem nelielie Pindu kalni, augstākā virsotne – Olimps (2917 m)

platība: 131 957 km2

iedzīvotāju skaits: 10 939 600

valsts iekārta: parlamentāra republika

lielākās pilsētas: Saloniki, Patras, Vola, Larisa, Hērakleja

valsts valoda: grieķu

reliģiskā piederība: grieķu pareizticīgie (97%), musulmaņi

klimats: subtropisks, Vidusjūras. Vasaras sausas un karstas, vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +25-28°C. Ziemas ir maigas (janvārī vidējā gaisa temperatūra ir +4-12°C) un samērā lietainas. Zem nulles temperatūra nokrīt tikai kalnos virs 700-800 m. Vidējais nokrišņu daudzums 400-700 mm gadā, līdzenumos līdz 1500 mm gadā. Vislabāk ceļot ir periodā no marta līdz maija vidum vai no oktobra vidus līdz decembrim.

spriegums tīklā: 220 V

laika josla: tā pati, kas Latvijā

naudas vienība: eiro, 1 eiro = 100 centi, 1 eiro = 0,702 lati

kredītkartes: lielākā daļa viesnīcu, veikalu un restorānu pieņem šādas kartes – American Express, Visa, Diners Club International, Eurocard/Mastercard

muita: ievest ārvalstu valūtu var bez ierobežojuma, vairāk nekā 2500$ ir jādeklarē. Iepriekš ievestās valūtas izvešana atļauta 1 gada laikā. Valstī atļauts ievest 200 cigaretes, 50 cigārus, 250 g tabakas, 1 l stipro dzērienu, 2 l vīnu un suvenīrus par summu līdz 150 eiro. Atļauts ievest 1 videokameru, fotoaparātu, magnetolu, sporta inventāru 1 cilvēkam. Aizliegts ievest narkotikas, ieročus, munīciju bez speciālas atļaujas, indīgas vielas. Izvest senlietas un arheoloģiskus priekšmetus aizliegts. Atļauta pārdošanā esošu antīko darbu kopiju izvešana.

nacionālā virtuve: diezgan vienkārši pagatavojama. Iecienītas ir zivis un jūras produkcija – gan siltā, gan aukstā, gan ceptā, gan vārītā veidā. Populārākie ir salāti no zivju ikriem, ceptas zivis, krevetes, vārīta zivs ar sīpolu mērci un asām piedevām. Grieķi ir lielākie dārzeņu cienītāji. Populāri ir pildīti baklažāni, artišoki, cepti tomāti, pupas, sīpoli, saldie pipari u.c. Otrajā vietā ir gaļa, noteikti vajadzētu pagaršot šašliku, truša gaļu, teļa gaļu ar ķiploku mērci un balto vīnu. Galvenie dzērieni valstī ir kafija un vīns. Milzīgs ir vīnu šķirņu klāsts, vīni tiek apstrādāti ar sveķiem, tādēļ tiem ir neparasta garša. Vēl populārs ir anīsa degvīns, liķieri, konjaki.

brīnišķīgā grieķija

Vai šai lieliskajai zemei vispār nepieciešami spilgti epiteti un glaimojošas atsauksmes? Eiropiešu kultūras dzimtene, demokrātijas radītāja un olimpisko spēļu izgudrotāja. Senatnē – Zīda ceļa krustceles, tagad – visaustrumnieciskākā no Vecā kontinenta valstīm. Taču tur izpaliek apnicīgā kaulēšanās tirgos un veikalos vai par ikvienu sīkumu. Turklāt Grieķijā ir droši un silti.

Reiz tāltālā senatnē, kad pasaule vēl bija pavisam jauna, dievu virsvadonis Zevs nolēma noskaidrot, kura ir visskaistākā, visnozīmīgākā vieta un visvairāk pelnījusi saukties par Zemes centru. Tāpēc Zevs palaida debesīs divus varenus ērgļus, likdams vienam lidot pret Austrumiem, otram pret Rietumiem, lai pārlūkotu visas zemes un izvēlētos no tām viscienīgāko. Atlidojuši atpakaļ no pašas pasaules malas, abi ērgļi satikās Delfos, kas tādēļ iemantoja "pasaules nabas" godu un kur paši grieķu dievi esot cēluši pirmos tempļus, bet vēlāk maģiskās pareģes pītijas simtiem gadu sludinājušas nekļūdīgus nākotnes pareģojumus gan cilvēkiem, gan valstīm... Varbūt teiksiet, vai nu mazums skaistu leģendu? Taču Delfos, no Parnasa kalna nogāzes veroties pasakainajā skatā uz staltām cipresēm apaugušo tempļu drupām, skarbajām klintīm, lejā zaļojošo ieleju un tālē saulē vizmojošo jūru, patiešām aizraujas elpa. Nudien, Olimpa dievu izvēle bijusi nekļūdīga...

Taču Grieķijā šādas apburošas vietas var atrast vēl un vēl. Atēnās – majestātiskais Partenons, Epidaurā – amfiteātris ar pārsteidzoši dzidro akustiku, Meteorā – nepieejamās klintīs sabūvētie klosteri un mūku debešķīgie dziedājumi. Tamlīdzīgu pasaules mēroga izcilu mākslas un vēstures pieminekļu šajā valstī ir tikpat daudz, cik ērtu un komfortablu viesnīcu ar visstingrākajiem servisa standartiem un visnotaļ saprātīgām cenām.

Tomēr kā Grieķijas visdiženākais sasniegums, protams, būtu jānosauc skaistuma izgudrošana. Vismaz tajā izpratnē, kas visvairāk patīk eiropeiskajai civilizācijai. Jo ar Venēras, Apollona un pārējo dievu mūžīgajos mākslas darbos sastingušo daili gan daudzi mēģinājuši sacensties, taču vēl neviens nav uzdrīkstējies atzīt, ka jel kādam to būtu izdevies pārspēt. Skaistuma ideālu patentu grieķi stingri patur savās rokās. Pēc tā vairāk vai mazāk atpazīstamām kopijām atvasinātie priekšstati pieņemti par valdošajiem teju vai visos kontinentos, taču miljoniem cilvēku ik gadus piepilda savu seno sapni pašu acīm ieraudzīt lielisko un nepārspējamo oriģinālu – dižo Grieķiju. Vai šogad nav pienācis īstais laiks to izdarīt arī Jums?

rodas sala – saules dieva hēlija mītne

Aizvēsturiskos laikos nimfas Roda un saules Dieva Hēlija savienībā dzima Roda sala. Un varenais Saules Dievs savu mītnes vietu padarīja par skaistāko salu Egejas jūrā. Trīs Hēlija un Roda mazdēli Lindoss, Kamiross un Ialisoss nodibināja katrs savu pilsētu. Mūsdienās uz Rodu dodas atpūtnieki, kas prot novērtēt senatnes pieminekļus, karstu sauli, brīnumskaistu zilzaļu jūru un tradicionālo grieķu viesmīlību.

Roda salā savus sapņus par īstu atpūtu varēs piepildīt cilvēki ar visdažādākajām gaumēm. Visapkārt salai stiepjas brīnišķīgas pludmales, bet tās ir ļoti atšķirīgas. Roda rietumu pusei raksturīgas oļiem klātas un svaigas jūras brīzes apvēdītas pludmales, kuras izvēlas aktīvākie atpūtnieki. Te sērfo, peldas, brauc ar ūdens motocikliem un vizinās ar kaitu, vada laiku pludmales bāros, dodas ekskursijās pa salas ievērojamākajām vietām.

Roda austrumu piekrastē valda aizvējš un vienmēr ir karstāks nekā pretējā krastā. Te it kā nomaļās vietās rodamas lielas un krāšņas viesnīcas "laiskajiem" tūristiem, kuri labprātāk atpūšas dienvidu saules uzkarsētajās un smilšainajās pludmalēs. Arī ciemati šajā piekrastē drīzāk jāsauc par kūrortiem, kas radīti tūristu izklaidei. Visatraktīvākais ir Faliraki kūrorts – garas smilšu pludmales, atrakciju parks, ūdens parks, dinamiska naktsdzīve, no izklaidēm iespaidīgākās ir gumijlēkšana un pasaulē augstākie brīvā kritiena torņi. Jauki ir arī Iksijas un Ialisas kūrorti, kur starp skaisti koptām privātmājām, omulīgām viesnīcām, veikalu un kafejnīcu ieliņām valda viesmīlīga un īsteni grieķiska atmosfēra un visas apskates cienīgās vietas atrodas sasniedzamā tuvumā.

tauriņi un koloss

Nostāsti vēsta, ka Roda ostā atradusies 32-40 m augstā Saules Dieva Hēlija statuja jeb Roda Koloss, kura bronzā veidotās kājas bija novietotas katrā Roda ostas mola pusē. Tas bija viens no Septiņiem pasaules brīnumiem, kas diemžēl gājis bojā zemestrīces laikā 227. gadā p.m.ē.

Roda pastāv jau vairāk nekā 2400 gadu. Vienas ekskursijas laikā iespējams apmeklēt gan antīko pilsētas daļu – Afrodītes un Zeva tempļa paliekas un amfiteātri, gan lieliski saglabājušos viduslaika pilsētu, kuru ieskauj 4 km gari, divi paralēli pilsētas aizsargvaļņi, starp kuriem iekārtots gājēju ceļš, bet vietām izveidoti krāšņi dārzi. Interesants apskates objekts ir Lielmestru pils, kur muzejā skatāmas no Kosas salas pārvestās romiešu mozaīkas. Senajā hospitālī darbojas arheoloģijas muzejs. Jaunā pilsētas daļa ar teātri, municipalitātes ēku, slēgto tirgu, krodziņiem un veikaliem veidojusies XIX gs. beigās – XX gs. sākumā. Visburvīgākā pilsētas iezīme ir no sīkiem jūras olīšiem dažādos mozaīku rakstos izliktais bruģis.

Iecienīta pastaigu vieta ir Taureņu ieleja, kur ambras koku sveķu vilināti, no jūlija līdz septembrim sarodas tūkstošiem taureņu un gluži vai nosēj koku stumbrus. Ielejā tek upītes ar ūdenskritumiem, pār kuriem izveidoti koka tiltiņi.

steigu atstāj mājās

Roda ir īstā vieta tiem, kas vēlas sajusties kā uzaicināti uz pasaules dzīrēm. Šeit it visur atrodamas tavernas – gan lielas, gan mazas. Roda ir naktsdzīves karaliste – restorāni strādā līdz pusnaktij, bāri līdz četriem, bet naktsklubi līdz septiņiem rītā.

Ja negribas pievērsties burziņiem visas diennakts garumā vai esat jau paguris no tiem, var doties uz mazītiņiem vecpilsētas krodziņiem, kur pats saimnieks, lādzīgs apaļš kungs labākajos gados, sasveicināsies un ieteiks, kas vislabāk noderētu jūsu apetītes remdēšanai. Apkalpošana pie galdiem un vispār viss mielošanās process ir vesels rituāls, kas pie steigas pieradušajiem eiropiešiem sākumā var likties kaitinoši lēns, taču vēlāk sapratīsiet, ka īstenībā ne jums, ne saliniekiem tiešām nekur nav jāsteidzas. Tad kāpēc satraukties?

aukstas kafijas spirdzinājums

Vispirms jānobauda mezedes – uzkodas. Ēdājiem tiek atnesta maize un mazi trauciņi ar dažādiem našķiem, bet apetītes veicināšanai tiek iebaudīts vīns vai ūzo – vīnogu degvīns ar anīsu. Lai paēstu atbilstoši grieķu izpratnei, vajag pasūtīt vairākus ēdienus. Kad pie siltas kraukšķīgas grieķu maizes iebaudīti tsadziki (no jogurta gatavota auksta mērce ar gurķiem un ķiplokiem), taramasalata (kaviāra pastēte), saganaki (apcepts fetas siers), pamazām galdā tiek likti kalmāru gredzeni mīklā, austerēm līdzīgās kitodonva, vīnogu lapās ietīta kapāta marinēta gaļiņa dolmades, ar fetas sieru pildīti cukini ziedi. Tālāk var turpināt ar grieķu salātiem, bet nostiprināt to visu ar pamatēdienu (ja vēl spējat!). Atliek izvēlēties starp jūras veltēm, pastām, jēru, putnu, cūkgaļu vai teļa gaļu. Pēc pamatīgās maltītes saldais ēdiens ir viegls. Tradicionāli – augļi, jogurts ar medu vai smilšu mīklas kūkas ar jogurta krēmu. Īpašs Rodā ir vietējais vīns un ūzo, un kalnu ciematos mājās gatavotā saldskābā vīnogu kandža – suma. Dabūjams arī labs vietējais alus. Svaiguma sajūtai tiek iebaudīta ar ledu sagatavota auksta un putojoša kafija.

Grēcinieku iela 30 – 8, Rīga, LV 1050. Tālr./fakss +371 67227131, mob. +371 26522656, e-pasts: info@celojumueksperts.lv

Deiliko design
© 2003 CIAO Travel